Šodien gatavojam tako!

TEX MEX VIRTUVE

Šeit atradīsi populārākos Tex Mex ēdienus ar lieliskiem stāstiem par rašanos.

Tako
Stāsts par ēdamo karoti
1/7
Vēsturiski tako ir mīksta kukurūzas tortiļa, kas pildīta ar gaļas gabaliņiem, sieru vai citām
sastāvdaļām, kuru ēd kā uzkodu.

Pastāv neskaitāmas tako variācijas. Ēdamās karotes maģija slēpjas tajā, ka ar to var ēst
pilnīgi jebko. Tās izcelsme ir Meksika, kur vietējie iedzīvotāji gatavoja kukurūzas tortiļas.
Viņi tās cepa uz plakanas pannas jeb comal (komala) un pildīja ar vietējiem produktiem.
Mūsdienās tako pagatavo vai nu no kukurūzas, vai kviešu miltiem, kurus reģionā
ieveda spāņi, kā arī sastopamas gan mīkstās tortiļas, gan cietas kukurūzas laiviņas. Šīs
cietās laiviņas, kas ir U formā izceptas kukurūzas tortiļas, ir moderns Tex Mex virtuves
izgudrojums. Kad esat izvēlējušies, kur vēlaties pildījumu savietot, varat ķerties klāt pašam pildījumam. Šim populārajam Tex Mex varoņēdienam var pievienot cūkgaļu, liellopa gaļu,vistas gaļu, zivis vai dārzeņus.

Šobrīd tako ir populāri visā pasaulē. Tako popularitātes galvenie iemesli ir to vienkāršā
daba, spēja pielāgoties jebkuram pildījumam un ērtums. Vietējie pavāri un patērētāji
arvien cenšas atrast jaunas produktu kombinācijas, lai radītu savu unikālo tako garšu.
Lasīt tālāk

Fahita
Meksikas kovboju favorīte
2/7
Vārds “fahita” cēlies no spāņu vārda “faja”, kas nozīmē josta vai lente. Tas atsaucas uz
fahitās izmantotā diafragmas muskuļa formu – tas ir garš un tievs, un atgādina ādas
jostu. Fahitas stāsts aizsākās 1950. gadu vidū, kad daudzi “vakero” jeb meksikāņu kovboji
strādāja Teksasas-Meksikas robežas zonā.
Lai izvairītos no izmaksām, vakero saņēma 5 dolārus dienā, tie tika apgādāti ar guļvietu
un pašu lētāko ēdienu. Reiz Teksasas Del Rio pilsētas Čaparosa rančo galvenais vakero
pamanīja, ka miesnieks izgriež diafragmas muskuli no dzīvnieka un izmet to ārā vai
pārdod klientiem kā barību suņiem. Tā kā šis muskulis ir sīksts un satur ļoti daudz cīpslu,
miesnieks nevēlējās to izmantot maltajai gaļai. Kādu dienu šis galvenais vakero pavaicāja
miesniekam, vai viņš nevarētu nopirkt šo muskuli saviem darbiniekiem, un kopš tā laika
miesnieks katru nedēļu viņam šo gaļas gabalu pietaupīja. Tā radās šī tradīcija. Patiesībā
tā vēl ilgi neieguva popularitāti. Katrā kautķermenī bija vien noteikts diafragmas muskuļa
apjoms, un tas kļuva par nopietnu pārbaudījumu tradicionālajai fahitai.
Divas desmitgades vēlāk, 1969. gadā, Sonijs Falkons Teksasas Ostinā fahitas sāka tirgotkomerciāli. Ap to pašu laiku tās parādījās arī restorānu piedāvājumā – Farā, Teksasā tās piedāvāja Otīlija Garza. Tur tās nogaršoja daudzi vietējie iedzīvotāji, un fahitas drīz vien kļuva par iecienītu Tex Mex ēdienu.
Ironiski – kopš fahitas kļuva populāras, tajās arvien retāk tika lietota diafragmas muskuļa
gaļa, jo piedāvājums nespēja apmierināt pieprasījumu.
Lasīt tālāk

Burito
Stāsts par ēzeli
3/7
Kāds tautā populārs stāsts vēsta par kungu vārdā Huans Mendezs, kurš Meksikas
revolūcijas laikā (1910. – 1921. gads) Huaresas pilsētas Bellavistas rajonā pārdeva tako,
pārvietojot stendu ar nelielu transporta ēzelīti (burro). Lai ēdienu saglabātu siltu,
Mendezs to turēja zem neliela galdauta, satītu lielās, mājās gatavotās miltu tortiļās.
Ēdiena popularitāte auga, un pēc kāda laika šie lielie, ar abiem galiem aizlocītie tako
ieguva nosaukumu “burito” par godu ēzelēnam “burro”, ar ko pārvietojās Mendezs.
Mūsdienās burito ir ļoti iecienīts ēdiens visā ASV. Burito ir pilnvērtīga, ērta un garšīga
maltīte, piemērota gan līdzņemšanai, gan ēšanai pie galda. Pēdējā laikā visā Ziemeļeiropā
sastopami ielas pārtikas tirgotāji, kas pārdod “pasaules” burito. Tajos aizvērtā burito
princips tiek apvienots ar dažādām Āzijas un Āfrikas ēdieniem raksturīgām garšām.
 
Lasīt tālāk

Enčilada
Vienkāršā Tex Mex "lazanja"
4/7
Tex Mex enčiladas, ko mēs zinām šodien, ir tortiļas, kas piepildītas ar pildījumu, piemēram, gaļu, sieru, čili mērci vai salsu. Tortiļu var pamērcēt čili mērcē, mērci var pārliet tortiļai vai pirms tam nedaudz apcept. Tad tās piepilda ar izvēlēto pildījumu un var cept krāsnī, pārlietas ar vēl salsu vai mērci un sieru. Paradums tortiļas sarullēt apkārt pildījumam, visticamāk, radies jau seno maiju laikos, kad tortiļas tika aptītas ap nelielām zivīm. Patiesībā nav tādas vienas īstās enčiladas receptes, un šī ēdiena variācijas ir teju
nebeidzamas.
Vārds “enčilada” 1831. gadā publicētajā pirmajā meksikāņu pavārgrāmatā “El cocinero
Mexicano” definēts kā “tāds, kam pievienots čili”. Enčilada ir ļoti daudzpusīgs ēdiens, ko
var ēst gan kā pamatēdienu, gan kā piedevas.
Sastopami trīs enčiladu veidi:
• pamērcētas salsā, bet bez pildījuma, ideāli piemērotas, ja tās tiek pasniegtas kā piedevas;
• sausas enčiladas ar nelielu mērces daudzumu, pildītas ar sīpolu šķēlītēm un sieru;
• pildītas enčiladas ar daudz salsas mērci un sieru, gaļu, kā arī citām sastāvdaļām.
Pēdējais veids ir tas, kas Tex Mex virtuvē iecienīts šobrīd.
Lasīt tālāk

Kesadijas
Stāsts par kūciņu
5/7
Oriģinālā kesadijas recepte radusies Meksikas centrālajā un dienvidu reģionā. Vārds
“kesadija” nozīmē “kūciņa ar sieru”. Tā ir plakana, apaļa kukurūzas tortiļa, kas ir pārlocīta
uz pusēm (dažkārt divas tortiļas viena virs otras) un piepildīta ar sieru, parasti Oahakas
sieru, lai gan starp biežāk izmantotajiem ir arī asadero un panela sieri. Tad kesadija tiek
cepta uz plakanas pannas, līdz siers pilnībā izkusis.
Arī kesadijām ir daudzas variācijas, un būtiski piebilst, ka kesadijas pamatnē var izmantot gan kukurūzas, gan kviešu miltu tortiļas. Kaut arī siers ir šī ēdiena neatņemama sastāvdaļa, tam var pievienot daudzas citas sastāvdaļas, piemēram, gaļu, sīpolus, dārzeņus un čili. Šis ēdiens ir īpaši populārs ASV dienvidrietumos, un to var uzskatīt par
Tex Mex virtuves “croque monsieur” (siera grauzdiņu).
Lasīt tālāk

Načo plate
Tex Mex ballīšu favorīts
6/7
Kombinētā plate, kas vēlāk kalpoja par iedvesmu načo platei, radās Sanantonio. Kāds vīrs vārdā Otis Fērnsvorts 1900. gadā sāka tirgot uzkodu kopā ar rīsiem un pupām. Daudzi restorāni nokopēja šo ideju un papildināja to, pievienojot skābo krējumu un sieru.
Vairākus gadus vēlāk kombinētajai platei tika pievienoti načo. Leģendas vēsta, ka
1943. gadā Meksikā viesojās kāda kareivju sievu grupa no Teksasas. Viņas iegriezās
kādā restorānā, kur tās sagaidīja viesmīlis vārdā Ignacio Anaja, kuru draugi sauca par
Načo. Restorāna šefpavārs nebija uz vietas, tādēļ Anaja pagatavoja plati ar sagrieztām
kukurūzas tortiļām, kurām pārlēja izkausētu sieru un pievienoja halapenjo piparus. Dāmas ar sajūsmu to notiesāja un nosauca par “Načo īpašo”. Tā radās načo plate.
Šai leģendai var ticēt vai neticēt, bet tas, ka načo plate ātri vien kļuva par vienu no Tex
Mex virtuves pamatēdieniem, ir neapstrīdams fakts. Tas ir ideāls veids, kā iztērēt visas mērces, kas palikušas pāri no burito un fahitu vakara, un to var ēst visi pie galda sēdošie.
Lasīt tālāk

Čili kon karne
Tex Mex virtuves klasika
7/7
Šis ir viens no Tex Mex ēdienu līderiem. 19. gadsimtā šo ēdienu populāru padarīja
Sanantonio pilsētas “čili karalienes”. Tolaik Sanantonio piedzīvoja tūrisma uzplaukumu, jo
daudzi cilvēki vēlējās aplūkot iekarotās teritorijas. Šo pilsētu, kas pamatā bija meksikāņu
pilsēta, apciemoja daudzi amerikāņi, pulcējoties tās laukumos un tirgos. Cilvēki tirgojās
un mielojās ar ēdienu. Cilvēki ēda čili kon karne. Čili karalienes savus stendus izvietoja
zem klajas debess, smagos katlos virs uguns kūpēja iepriekš sagatavots ēdiens, un uz
ielas tika nolikti galdi un krēsli, kur viesiem apsēsties, kā arī izvietotas laternas. Paradums
kopīgi pusdienot ārpus telpām tika pārņemts no Kanāriju salām. Kamēr ļaudis cienājās ar
čili karalieņu sagatavoto ēdienu, mūziķi spēlēja dzīvo mūziku.
1882. gadā Alamo pilsētas tūrisma brošūrā tika publicēts aicinājums viesiem apmeklēt
Militāro laukumu, kur viņi varēja nogaršot tamales, čili kon karne un enčiladas, ko
gatavojuši acteku pēcteči. Protams, pastāv iespēja, ka šī informācija tika nedaudz
izpušķota, jo daudzu tirgotāju priekšteči bija Spānijas vai Kanāriju salu iedzīvotāji. Lai vai kā, šī ēdiena popularitāte auga, un jau 1893. gadā tas tika pasniegts Čikāgā, 1600 km uz ziemeļiem. 
Čikāgā šis ēdiens guva pamatīgu ievērību. Bet 1890. gados popularitāti ieguva arī ēdienu konservēšana. Arī tas bija viens no faktoriem, kas veicināja šī ēdiena popularitāti!
Lasīt tālāk